Par mums > Vēsture

DERPELES – MĒMELES MUIŽA

Muiža atrodas apmēram 1.5km attālumā no Bauskas Mēmeles pretējā krastā. Pirmie nosaukumu vārdi (Derpeles – Mēmeles, Rādene – Mēmeles) saistīti ar tās īpašniekiem par fon Derperiem un fon Rādeniem.

Pirmais zināmais zemes nomātājs šeit bija kāds Georgs Holsfers, kura vārds minēts jau 1571.gadā. 17.gadsimtā šajā teritorijā atradās vairāki sīki zemes īpašumi, kuru robežas nepārtraukti mainījās. Šeit zemes piederēja gan Kurzemes hercoga retmeistaram Dīriham Vīberam un Iecavas amtmanim Heinriham Prengeram, kurš apprecēja Annu Vībergu, gan Bauskas rātskungam Johanam Hoieram un hercoga kambarsekretāram Mihaelam Seržestēnam, gan pulkvedim Fabionam Gecam un Johana Hoiera meitas vīram Heinriham Vildem. 1721.gadā pirmo reizi arhīvu ziņās parādās Mēmeles muižas nosaukums sakarā ar muižas zemju pārdošanu – Heinriha Vildes meitai Kristīnei savus īpašumus pārdodot superintendentam Aleksandram Grēvenam. Turpmākajos gados muižas zeme tika nemitīgi paplašināta. 1746.gadā ar testamentu par muižas īpašnieci tika apstiprināta A.Grēvena meita Katrīna Elizabete, kura apprecējās ar leitnantu Johanu Luteru Derperu. Viņi, zemes pērkot, turpināja muižas paplašināšanu.1774.gadā Polijas karalis Staņislavs Augusts apstiprināja viņa vecākā dēla, Kurzemes hercoga sekretāra un notāra Kristofera Lutera Derpera īpašuma tiesības uz šo zemi, un visai drīz viņš tika iecelts svētās Romas impērijas dižciltīgo kārtā, bet 1778.gadā uzņemts Piltenes bruņniecībā. Muižu mantoja viņa dēls pulkvedis Johans, bet 1817.gadā viņš savukārt, to nodeva savam brālim majoram Kristoferam fon Derperam (miris 1847.gadā). Kristofera Vilhelma laikā, šķiet, būvēta arī Derpeles muižas dzīvojamā ēka. 1852.gadā mira pēdējais fon Derperu dzimtas mantinieks – Kristofera Vilhelma vienīgais dēls miertiesnesis Fedors. Nākamajā gadā nomira arī viņa tēva brālis, pēdējais Derperu dzimtas pārstāvis Kurzemē.

Pēc statistikas grāmatām zināms, ka 19.gadsimta piecdesmitajos gados muiža piederēja Bauskas novada pilsonim J.Kazakam. Pēc tam tā nonāca slavenā Vidzemes reformatora bruņniecības landmāršala Hamilkara fon Felkerzāma dēla Georga Otto Hamilkara īpašumā, bet 1861.gadā muižu dzimtīpašumā ieguva Bauskas apriņķa tiesas aserors Reinholds Ruslofs fon Rādens, kurš tajā pašā gadā apprecēja Rīgas lielās ģildes eltermņa Gotfrīda Karla Šīmana meitu Emu Angeliku, un, šķiet, ka arī šajā laikā daudz darīts muižas iekārtošanā, jo literatūrā bieži vien sastopams arī Rādena – Mēmeles muižas nosaukums. 1881.gadā muižu nopirka Mežotnes un Bauskas atmaņa muižas īpašnieks Ralfs fon Līvens (1821.-1881.), pēc kura nāves tajā pašā gadā muižu mantoja viņa vecākais dēls Anatols (1872. – 1938.). Anatols fon Līvens tad arī bija pēdējais Derpeles muižas īpašnieks. Pēc agrārreformas viņam kā neatvasināmā daļa tika ierādīta Mazmežotnes muiža, bet Derpeles muiža nonāca valsts īpašumā (1936.) un tika sadalīta jaunsaimniecībās, bet muižas dzīvojamā ēkā iekārtoja veco ļaužu pansionātu.

Derpeles muižas dzīvojamā ēka celta vēlīnā klasicisma stilistikā ar bīdermeijera iezīmēm. Tā celta ne agrāk kā 19.gs. 30.-40. – tajos gados un pieder pie visai attāliem Kvarengi projektētās Elejas pils pirmeta atvasinājumiem Kurzemes arhitektūrā. Derpeles muižas dzīvojamā ēka ir mūrēta no ķieģeļiem, apmesta ar augstu divslīpju dakstiņu jumtu, kura gali pusnošpļauti. Ēkai ir nedaudz izvirzīts cokolstāvs, virs tā paceļas pirmais stāvs. Garenfasādēs pagalma un parka pusē izvietoti divstāvu portriki ar četriem plakaniem pilastriem. Portriku noslēdz trīsstūrveida frontons, kuru veido profilētas dzegas un zoblīste. Ieejas durvis, kas ved cokolstāvā, izvietotas zem koka balkona. Potrika attiecība pret ēkas garenstāvu ir 1:3:1. Pirmās stāva logi ir astoņrūšu, cokolstāva – sešrūšu, bet otrā stāva – četrrūšu (oriģinālie logu rāmji nav saglabājušies). Dienvidaustrumu gala fasādē ir mezonīna uzbūve, bet ziemeļrietumu galā vēlāka laika piebūve, kas radusies, šķiet, paplašinot dzīvojamās telpas.

Ēkas interjeri nav saglabājušies, par tiem tāpat kā par kādu senāku muižas dzīvojamo ēku, dokumentālu ziņu nav. Pašreizējā telpu plānojumā redzams, ka ēkas centrālās daļas pirmajā stāvā, šķiet, bijušas parādes telpas, kuras paplašina balkoni abās ēkas garenfasādēs – abos spārnos, simetriski iebūvētas, atrodas citas dzīvojamās telpas. Cokolstāvam, šķiet, bijis saimnieciskas raksturs, bet ēkas otrajā stāvā izbūvētas nelielas dzīvojamās telpas, iespējams kalpotājiem. Derpeles muižas teritorijas nosusināšanai veidota vairāku dīķu sistēma, viens no tiem atrodas pie dzīvojamās ēkas dienvidaustrumgala fasādes, veidojot glezniecisku ainavu, kas rada ēkas visai nelielu izmēru iluzoru paplašināšanos.

(Dati no Bauskas muzeja materiāliem)