Pasākumi
106915

ALISE KAKLĒNA
17.06.2019


1.jūnijā 100. dzimšanas dienu nosvinēja pansionāta “Derpele” kliente ALISE KAKLĒNA. Pansionāts par viņas mājām kļuva 2012.gada decembrī. Sākotnēji tas bija Brunavas pagasta “Ērgļos”, bet 2013. gada septembrī notiekot reorganizācijai, visi klienti tika pārvietoti uz Bausku, Slimnīcas ielu 4.

Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt un viss;
Var akmeņi būt tev somā
Un tās var būt debesis!
Un vecumu nedrīkst gaidīt,
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks.

Ar šādiem Guntas Krauleres vārdiem, Bauskas novada pašvaldības vārdā, Alises kundzi sveica Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Čačs. Ar laba un veselību spēcinošiem vēlējumiem,  gaviļnieci sveikt bija ieradušies bijušie kaimiņi Sandra, Zeltīte, Inta, jaunības dienu kolēģe no Madonas Dzintra-Ligita, pansionāta darbinieki, kā arī mazdēls Aleksandrs no Sanktpēterburgas.

Alise saņēma arī ļoti nozīmīgu sveicienu – no Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Klātesošiem tika nolasīts prezidenta apsveikums, ko jubilāre noklausījās stāvot kājās:    

“No sirds sveicu Jūs nozīmīgajā dzīves jubilejā! 

Jūsu mūžs ir godājams un cieņas vērts. Jūs esat Latvijas līdzgaitniece un glabājat atmiņas par notikumiem vesela gadsimta garumā.Jūsu dzīve izgaismo mūsu valsts tautas likteni, kurā ierakstītas ganh spožas uzvaras, gan zaudējumi un kuru caurvij uzdrīkstēšanās, drosme un izturība.

Paldies par Jūsu devumu savai ģimenei un visai sabiedrībai! Latvijas ceļā uz neatkarību un brīvību ieausts arī Jūsu dzīves gājums.

Šajā skaistajā jubilejas dienā novēlu Jums patiesu gandarījumu par paveikto, stipru veselību un dzīvesprieku! Lai ik dienu Jūs pavada gaišas domas un mīļo un tuvo cilvēku atbalsts!.”

Dzīves apstākļi Alisi nav lutinājuši. Neliels atmiņu pavediens no jubilāres dzīves. Dzimtā puse ir Liepāja. 4 gadu vecumā zaudējusi māti. Māsu paņēma kaimiņi, bet jubilārei sākās dzīve pie saimniekiem par strādnieci. Bija jācērt žagari, saimnieks bija skops – mērdēja badā, neizpalika arī pērieni. Pēc 2 gadiem nomainījās saimnieki, kuri rūpējās par mazo Alisi.   Skolā apgūtas 6 klases Rudbāšu pagastā. Pēc skolas dzīvoja mežsarga ģimenē, bet atmiņā nav palicis, cik ilgi. Alises māsas dzīve turpinājās Rīgā, kur viņa  izmācījās par medmāsu un strādāja Rīgas 1. slimnīcā. 1939.gadā jubilāre apprecējās ar Edvardu Kaklēnu. Edvards strādāja par melderi, bet lai uzturētu ģimeni alga bija samērā maza, tādēļ devās darba meklējumos uz Rīgu. Rīgā apsolīto darbu nedabūja, tādēļ darba meklējumi turpinājās un aizveda uz Smilteni. 1939.gadā bija ļoti auksta ziema. Edvards strādāja pie ūdeņiem un apsaldēja rokas. Iznākot no slimnīcas, iepriekšējais saimnieks darbā vairs nepieņēma. 1939.gadā piedzima dēls – Aleksandrs, 1945.gadā meita Skaidrīte. Vīru Edvardu 1945.gadā arestēja un izsūtīja uz Sibīriju – Vorkutu. 1946.gada decembrī Alise saņēma pēdējo vēstuli, viņa liktenis nav zināms. 1949.gada 25.martā Alisi ar bērniem izsūtīja uz Tomskas apgabalu Zirjanskas rajonu. Arī tālajā Sibīrijas zemē tika veikti dažādi darbi līdz 1957.gada februārim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā. Tā kā naudas visiem nepietika, pārdodot 1 sivēnu, 3 vistas un graudus, mājās atgriezās Alise ar meitu. Dēls palika strādāt Sibīrijā. Atgriežoties dzimtenē, apmetās Smiltenē, kur strādāja par slaucēju, vēlāk mežniecībā cirta cirsmas, attēnoja un ar zirgu baļķus veda uz mežmalu. Smiltenē Alise nodzīvoja 7 gadus kopmītnē, bet tālāk ceļš atveda uz Bauskas pusi, Brunavas pagastu, kur pagājis aktīvais mūžs, strādājot Raiņa vārdā nosauktajā padomju saimniecībā par strādnieci. Darba gaitas pabeigtas 1991.gada decembrī. Meitas dzīves vieta Sanktpēterburga. Meita jubilārei dāvājusi mazdēlu Aleksandru, kurš katru gadu apciemo cienījamo kundzi.

2010.gada 25.augustā jubilāre ar citiem represēto kluba “Rēta” dalībniekiem un domu biedriem devās uz Koknesi uz Likteņdārzu, kur baušķenieki iestādīja ozoliņu kā veltījumu 20.gadsimta totalitātārā režīma cietušajiem patriotiem. Alise skumji teica, ka ceļā uz Sibīriju un izsūtījuma gados pārdzīvotais neesot vārdos izsakāms.

Visi klātesošie baudīja svētku tortes, pacēla tostu par jubilāres veselību. Svinību brīdi emocionāli papildināja Anitas Mišinas un Jāņa Meļķa dziedājums. Izpildot jubilāres mīļāko dziesmu “Tec saulīte, pagaid mani” ikvienam sariesās valgums acīs.

Pansionāta kolektīvs Alises kundzei 4.jūnijā dāvāja ceļojumu uz Koknesi, lai apskatītu Kā Likteņdārzā, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne, kuplo koki, cik liels vainags ir viņas stādītajam ozolam. Šajā dienā Alises kundze no Kokneses fonda padomes saņēma Pateicības apliecinājumu par ieguldījumu un atbalstu Likteņdārzam.

Nodzīvots garš un dažādiem notikumiem pierakstīts mūžs, taču mūsu Alisite savos cienījamos gados  joprojām  ir moža, smaidīga, runīga, omulīga.

Vēlam tādai palikt arī turpmāk!



Pansionāta “Derpele”direktore  I.Savicka 

Ielādēju...



      Atpakaļ